Kas tad īsti ir atvērtais kods?
Parasti par atvērto kodu runā saistībā ar datora programmām un operētājsistēmām, kuru sākotnējie programmu teksti ir publiski pieejam ikvienam interesentam, un kuru licences līgumi veicina līdzautoru plašu iesaistīšanos šo datora programmu un operētājsistēmu tālākā pilnveidošanā.

Lai arī pirmajā brīdī varētu šķist, ka šis datora programmu un operētājsistēmu izstrādāšanas modelis nav efektīvs, jo it kā pietrūkst brīvprātīgo autoru materiālā ieinteresētība – tomēr no otras puses, pateicoties to atvērtajam kodam, gala lietotājiem paveras plašas iespējas tās UZLABOT un pielāgot tās savām vajadzībām.
Tāpat nav nekāds noslēpums, ka biznesa attīstību veicina uzņēmējdarbības vides stabilitāte, kuru visu starpā apdraud arī vienas kompānijas monopolstāvoklis slēgta un autortiesībām aizsargāta programmnodrošinājuma tirgū, kas jebkurā brīdī var izmainīt licenzēšanas noteikumus – visbiežāk ne jau par labu gala lietotājiem.
Tāpēc atvērtā koda datora programmu un operētājsistēmu izstrādāšanā ar savu algoto programmētāju palīdzību iesaistās arī bankas, lidsabiedrības un pat karaspēka daļas, kā arī citi ieinteresētie korporatīvie lietotāji, kas vēlās lietot DROŠUS UN KVALITATĪVUS PRODUKTUS, bet kuru pamata nodarbošanās NAV programmnodrošinājuma izstrāde.
Tāpat atvērtā koda produktu izstrādē iesaistās arī datortehnoloģiju firmas, tajā skaitā arī tāds datortehnoloģiju milzis kā IBM, kas cenšas gūt ienākumus, piedāvājot saviem klientiem atvērtā koda produktu servisu un atvērtā koda produktu uzturēšanu uz viņu datoriem.

Pateicoties tam, ka atvērtā koda datora programmu un operētājsistēmu sākotnējie teksti ir publiski pieejami ikvienam interesentam,

• atklājoties kādai kļūmei vai drošības caurumam kādā no atvērtā koda programmu tekstiem, pat mazpazīstami programmētāji tos ātri vien var izlabot un iesniegt atpakaļ šīs programmas izstrādes vadītājiem. Tāpēc atvērtā koda produktos šīs kļūmes tiek izlabotas ļoti ātri – dažu dienu vai pat stundu laikā. Ko nevar teikt par slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda produktiem, kur šīs kļūmes tiek izlabotas labi ja mēneša vai pusgada laikā – ja vien vispār tiek izlabotas!
• šos produktus ir arī iespējams izlabot un uzlabot pat pēc tam, kad to aktīva izstāde jau sen kā ir beigusies.
• Vai arī – pēc vairākus gadus ieilgušas pauzes šo produktu izstrādē, kā brīvprātīgie var atnākt jauni izstrādes darbu vadītāji, kuru vadībā šo produktu izstrāde var atsākties ar jaunu sparu.

Slēgta un ar autortiesībām aizsargāta koda gadījumā tas vispār nebūtu iedomājams.

Protams – šāda situācija pieļauj arī to, ka atvērtā koda produktu sākotnējie autori var pazaudēt kontroli pār savu produktu izstrādi, it īpaši, ja izstrādes laikā tie mēģina mainīt šo produktu licences noteikumus – ne jau par labu saviem līdzautoriem. Tā tas notika attīstoties Linux grafiskajam serverim – Xorg. Slēgta un ar autortiesībām aizsargāta koda gadījumā, tāda rīcība būtu rupjš, sodāms autortiesību pārkāpums!

Pateicoties tam, ka atvērtā koda datora programmu un operētājsistēmu sākotnējie teksti ir publiski pieejami ikvienam interesentam, pastāv GARANTIJA, ka šīs programmas un operētājsistēmas NEDARĪS to

, kas nav minēts to aprakstā. Jo pretējā gadījumā to ātri vien atklās datoru drošības entuziasti.

Tādā veidā nodrošinot,

• to, ka no gala lietotāja datora NETIKS nopludināti tā ievadītie dati, šo datora programmu un operētājsistēmu izstrādātāju, viņu draugu, labvēļu un darījuma partneru interesēs, kā arī
• to, ka gala lietotāja DATORS NEPILDĪS TĀDUS DATORA PROGRAMMU SEGMENTUS, KAS GALA LIETOTĀJU PAKĻAUS ar likumu neaizliegtai FIZIKĀLI – ELEKTRONISKAI IETEKMEI (sk. vienkāršotu demonstrāciju eksperimentu - Tempest for Eliza uz TĪRA Linux datora) , kuras rezultātā tam iestāsies vairāk vai mazāk smags datorlietotāju klīniskais sindroms ("dūkoņa galvā", acu asarošana – līdz pat konjunktivītam, pastiprināta nogurdināmība, sievietēm – arī mēneša cikla traucējumi), kas gala rezultātā pazemina datora lietotāja darbaspējas.

Kas attiecās uz vienkāršo datorlietotāju, kas nav atkarīgs no datorspēlēm –
atvērtā koda datora programmas un pat operētājsistēmas, pateicoties to straujajai attīstībai pēdējo gadu laikā, spēj arvien labāk apmierināt viņu ikdienas vajadzības, piemēram:

• ar LibreOffice ir iespējams radīt jaunus dokumentus, kurus tālāk ir iespējams atvērt un apstrādāt ar Microsoft Office. Un otrādāk - ar LibreOffice ir iespējams atvērt un apstrādāt ar Microsoft Office radītos dokumentus. Attīstoties LibreOffice, šo Ofisa programmu saderība kļūst arvien labāka.
• Interneta pārlūks Mozilla Firefox pateicoties savam atvērtajam kodam šobrīd ir pats drošākais interneta pārlūks. Varbūtība caur Mozilla Firefox no Interneta ielaist datorā lietotājam naidīgu programmnodrošinājumu ir vismazākā.
• Foto redaktors GIMP spēj izpildīt daudzas no slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda foto redaktora Adobe Photoshop funkcijām.
• Clam antivīruss, sākotnēji bija radīts, lai nepieļautu to, ka datori ar Linux operētājsistēmu, paši ar tiem neinficējušies, pārsūtītu tālāk Microsoft Windows operētājsistēmas datorvīrusus. Tagad tas ir arī portēts lietošanai Microsoft Windows operētājsistēmā. Kopā ar bezmaksas slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda ANTISPIEGA datorprogrammu Spybot - Search & Destroy un datordrošības higiēnas pasākumiem, Clam antivīruss spēj sniegt pietiekošu atspaidu pret datorvīrusiem, kamēr tiek iegādāts spējīgāks slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda maksas antivīruss.
• Microsoft Windows kodola un reģistra emulators WINE




pēdējā laikā, ik pēc 2 nedēļām piedzīvo jaunu, uzlabotāku versiju, ļauj zem atvērtā koda operētājsistēmas Linux palaist 80-90% Microsoft Windows programmu, tādā veidā nodrošinot maksimāli nesāpīgu pāreju no Windows uz Linux. (Protams – to pašu var arī teikt par slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda operētājsistēmu MacOS, kurai arī ir izstrādāta sava WINE versija, bet tas jau ir pavisam cits stāts!)

• Bet kas attiecās uz šobrīd laurus plūcošo slēgta koda bezmaksas Interneta sakaru programmu Skype - tai ir savstarpēji saderīgas Windows un Linux versijas.

Protams – kombinācijai Linux + WINE šobrīd ir arī savas iespēju robežas:

• uz tās vēl nav iespējams palaist programmas, kuru korektai darbībai ir nepieciešami izsmalcināti ActiveX un Microsoft .NET moduļi,
• uz tās vēl nav iespējams palaist programmas, galvenokārt datorspēles, kurām ir nepieciešami izsmalcināti DirectX 9.0, DirectX 10 vai DirectX 11 moduļi.

Taču arī šeit ir risinājums – ja 1 cilvēkam šīs īpašās Windows datora programmas nav nepieciešams izmantot pārāk bieži, 1 Windows datoru VAIRĀKI cilvēki var lietot attālinātas vadības režīmā, izmantojot atvērtā koda attālinātās VIZUĀLĀS administrēšanas rīkus TightVNC, kuri tiek gatavoti gan Windows, gan Linux, gan arī MacOS vidēm.
Piemēram, ar 1 tāda attālināti vadāma Windows darbu datora palīdzību var nodrošināt 4, maksimums - 5 cilvēku lielu darba grupu, kas uz saviem datoriem izmanto Linux operētājsistēmu, bet kam EPIZODISKI ir nepieciešams izmantot Microsoft Office un Tildes Biroja sniegtās papildiespējas.
Ne pārāk turīgiem uzņēmējiem tas kaut nedaudz ļauj nedaudz ietaupīt finanšu līdzekļus.

Nolūkā REĀLI pasaudzēt savu veselību un darbaspējas – it īpaši, ja pie datora diennaktī ir jāpavada ilgas stundas, ar Linux datoru un TightVNC ir iespējams vadīt savu patāli (>6m) novietoto Windows vai MacOS datoru.
Ir zināms, ka daudzi profesionāli programmētāji – pat tie, kas izstrādā Windows videi paredzētās programmas, savu programmu tekstus raksta zem Linux, bet Windows izmanto tikai tam, lai no savu programmu tekstiem izveidotu – nokompilētu gatavas datora programmas.