Linux ir visievērojamākā atvērtā koda Unix-veidīgā datora operētājsistēma
 

 
, kas uz 1 un tā paša datora spēj sadzīvot arī ar Microsoft Windows un MacOS operētājsistēmām, un kas sastāv atvērta koda Linux kodola, kas tiek izstrādāts zviedru izcelsmes somu programmētāja

Linusa Torvalda vadībā, kā arī no atvērtā koda sistēmas rīkiem, Microsoft Windows tuvākas un lietotājiem draudzīgākas  KDE

un/vai vienkāršākas  GNOME

 
darba virsmas un no ļoti daudzām citām dzīvē noderīgām atvērtā koda programmām.

Savu pirmo izlaidumu, distribūciju operētājsistēma Linux piedzīvoja 1991. gada 17. septembrī, kad pats Linux kodola autors – Linuss Torvalds izlaida to kopā ar atvērtā koda GNU sistēmas rīkiem un programmu bibliotēkām.
Mūsdienās, pateicoties Linux kodola un programmu atvērtajam kodam, ar Linux operētājsistēmas komplektēšanu un izlaišanu Linux distribūciju veidā nodarbojas gan lielas firmas, gan arī atsevišķi interesenti ar savu domubiedru grupām. Tāpēc operētājsistēmas Linux distribūciju skaits sniedzās simtos. Pie kam atvērtais kods ļauj pilnīgi legāli nokomplektēt Linux operētājsistēmu līdz galam – tā, lai pēc tās uzstādīšanas to praktiski tūlīt būtu arī iespējams lietot, kas slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda, Microsoft Windows vai MacOS operētajsistēmas gadījumā, bez normatīvo aktu pārkāpuma, vispār nebūtu iespējams!

Tomēr der atzīmēt, ka Linux operētājsistēma nav nekas noslēgts.
Tajā papildus savai Linux distribūcijai var uzstādīt

• gan gatavas, ar savu Linux operētājsistēmu SADERĪGAS programmas – piemēram, Interneta sakaru programmu Skype,
• gan arī jaunas, ar savā Linux operētājsistēmā esošajiem programmu kompilēšanas rīkiem izveidotas programmas, kas būtu saderīgas ar sava datora Linux operētājsistēmu.

Tāpat pateicoties operētājsistēmas atvērtajam kodam un Linux failu sistēmas arhitektūrai, Linux operētājsistēmas ir tik drošas pret datorvīrusiem, ka bez lietotāja aktīvas līdzdalības tie tajā ne ieviesīsies, ne arī neizplatīsies! Tāpēc Linux operētājsistēmas datorvīrusu skaits pat nesasniedz 10, kaut gan Microsoft Windows operētājsistēmas datorvīrusu skaits sniedzās padsmit tūkstošos.
Tomēr nav izslēgta iespēja, ka Linux lietotāji, bieži vien to paši neapjaušot, var pārsūtīt tālāk pa E-pastu ar Microsoft Windows datorvīrusiem inficētas vēstules, par ko daudzās valstīs iestājās krimināltiesiskā un/vai civiltiesiskā atbildība. Vai arī lietojot kādu no Windows kodola un reģistra emulatoriem – bezmaksas atvērtā koda WINE, vai maksas slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda Cedega vai Crossover un Microsoft Windows operētājsistēmas datora programmas, Linux datorā var ievazāt arī kādu Windows operētājsistēmas datorvīrusu, kur, protams, tā nodarītais posts būs krietni vien mazāks nekā Windows datorā.
Tāpēc arī Linux operētājsistēmām ir izstrādāts gan atvērtā koda Clam antivīruss, gan arī maksas slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda antivīrusi – piemēram, Kasperska un McAfee antivīrusi.
Kur to pamata uzdevums ir nepieļaut to, ka dators ar Linux operētājsistēmu izplata tālāk datorvīrus, par ko daudzās valstīs iestājas to normatīvajos aktos paredzētā atbildība.

Pateicoties savām labajām, atvērtā koda dotajām īpašībām, operētājsistēma Linux rada ievērojamu konkurences spiedienu uz slēgta, ar autortiesībām aizsargāta koda datoru programmu ražotājiem. Sevišķi asi reaģē uz to reaģē korporācija Microsoft, kas ar savu lobiju palīdzību cenšas nostādīt atvērtā koda programmu produktu lietošanu ārpus likuma. Microsoft dibinātājs Bils Geitss savās publiskās uzstāšanās reizēs, gānoties pret atvērto kodu, atvērtā koda produktu lietošanu pielīdzina komunisma lietošanai. Tomēr pateicoties atvērtā koda industrijā iesaistītā korporatīvā giganta IBM materiālajam un juridiskajam atbalstam, kā arī tam, ka korporācija Red Hat, kas gatavo garantētās apkopes, maksas Red Hat Enterprise Linux, ir apdrošinājusi savus klientus pret trešo personu tiesiskajām prasībām par to, ka tie lieto Linux – līdz šim brīdim korporācijas Microsoft cīņa pret atvērto kodu nav nesusi cerētos augļus.
Vēl vairāk – atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm, šobrīd spēkā esošā Eiropas Savienības 1973. gada regula par Intelektuālā Īpašuma Aizsardzību nepieļauj matemātisko ideju un metožu patentēšanu, un līdz ar to – arī uz šīm matemātiskajām idejām balstītu datora programmu aizsardzību ar PATENTIEM vēl papildus aizsardzībai ar autortiesībām. Jo pretējā gadījumā tiktu deformēts programmnodrošinājuma tirgus un ciestu patērētājs, jo būtu radies monopolstāvoklis tam tirgus dalībniekam, kam pirmajam ienāca prātā ieguldīt datora programmā kādu ideju vai metodi un šo datora programmu nopatentēt. Un šis monopolists tad varētu arī atļauties vilcināties ne tik vien ar savas programmas atjauninājumu izlaišanu, bet arī ar kļūdu labojumiem savā programmā, vai pat vispār to nelabot.
Neskatoties uz Microsoft lobiju spiedienu uz Eiroparlamentu, pateicoties plašai Eiropas Savienības publikas atsaucībai

Eiropas Programmu Patentu likumprojekts EIROPARLAMENTĀ TIKA IZGĀZTS 2003. un 2005. gados. Tomēr cīņa par savām izvēles tiesībām vēl nav galā! Lai saglabātu savas tiesības lietot DROŠAS UN KVALITATĪVAS DATORA PROGRAMMAS UN OPERĒTĀJSISTĒMAS, aicinām arī Jūs iesaistīties Brīvās Informācijas Infrastruktūras fonda rīkotajās akcijās. Brīvās Informācijas Infrastruktūras fonda petīciju teksti tiek tulkoti arī latviešu valodā.
 

Izmantotā literatūra:
1. Wikipedia – Linux
2. Wikipedia – Linus Torvalds

 

Atgriezties atpakaļ