Komersanta šķīrējtiesas reglaments


[LV]	[RU]	[EN]

Komersanta šķīrējtiesas reglaments

Jaunā redakcijā

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Komersanta šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Latvijas Republikas Civilprocesa likuma D daļu "Šķīrējtiesa", šīs Šķīrējtiesas reglamentu un pušu vienošanos. Šķīrējtiesas nosaukums ir KOMERSANTA ŠĶĪRĒJTIESA.

2. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas prezidijs, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.

3. Šķīrējtiesa izšķir jebkurus civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.
9) strīdus, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.

4. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā.
Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

1) kā atsevišķs līgums;
2) kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
3) pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.

Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un, ja prasītājs iesniedzis prasību Komersanta šķīrējtiesā, un otra puse tam piekrīt, tad strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.
Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

5. Šķīrējtiesnešu skaitam jābūt nepāra. Šķīrējtiesas sastāvs var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

6. Šķīrējtiesnešus jebkura strīda izšķiršanai ieceļ Šķīrējtiesas prezidijs. Šķīrējtiesneši tiek iecelti no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kuru apstiprina Šķīrējtiesas prezidijs.

7. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņam nav attiecīgas kvalifikācijas strīda izšķiršanai. Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 3 (trīs) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša(-u) iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šī reglamenta 7. punktā minētajiem apstākļiem, iesniedz Šķīrējtiesā rakstisku šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu, norādot tajā noraidāmo šķīrējtiesnesi un noraidījuma pamatu.

8. Jautājumu par šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas prezidijs 7 (septiņu) dienu laikā no attiecīgā šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikuma saņemšanas.

9. Ja Šķīrējtiesas prezidijam kļūst zināmi šī reglamenta 7. punktā minētie apstākļi, tas nekavējoties par tiem informē abas puses un izskaidro to tiesības iesniegt Šķīrējtiesā attiecīgā šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu.

10. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1)    ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2)    ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
3)    ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savas funkcijas prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ, vai bez attaisnojoša iemesla savlaicīgi nepilda savas funkcijas, un Šķīrējtiesas prezidijs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas no pušu rakstiska pieteikuma pieņēma lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
4)    ar šķīrējtiesneša nāvi.

11. Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai šķīrējtiesnesis var atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to pusēm un Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājam.

12. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi 10 (desmit) dienu laikā.

13. Pēc jauna šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process jāatkārto.

II. STRĪDA IZŠĶIRŠANA

14. Šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā, iesniegts Šķīrējtiesā.

15. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā.

16. Prasības pieteikumā norāda:

1)   informāciju par pusēm:
a)         juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi), reģistrācijas numuru, kā arī, ja prasītājam ir zināmi, tālruņa un faksa numuru,
b)         fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un personas kodu, kā arī, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru.

2) prasības priekšmetu, prasības summu, prasības summas aprēķinu, prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina, prasītāja prasījumus, pievienoto dokumentu sarakstu.

Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.

17. Prasības pieteikumam pievieno:
1)     pušu vienošanos par Šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2)     līgumu, kura sakarā radies strīds;
3)     dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4)     pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas samaksu un šķīrējtiesneša honorāra samaksu.

18. Prasības pieteikumam pievieno tik daudz pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir atbildētāju. Visi dokumenti Šķīrējtiesā tiek iesniegti oriģinālā vai likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātās kopijās, vai kopijās uzrādot oriģinālus.

19. Ja prasības pieteikums neatbilst šī reglamenta prasībām, tad Šķīrējtiesa atstāj to bez tālākvirzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa šajā gadījumā tiek atgriezta iesniedzējam, ieturot 10% no šķīrējtiesas tiesvedības maksas.
Ja Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

20. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas un Šķīrējtiesas procesa ierosināšanas Šķīrējtiesas prezidijs ieceļ šķīrējtiesnešus strīda pušu šķīrējtiesas līguma noteiktajā skaitā.

21.Šķīrējtiesa nosūta (nodod pret parakstu) atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, vienlaicīgi paziņojot par lietas izskatīšanas dienu, laiku un vietu. Paziņojumu par šķīrējtiesas sēdi nosūta (nodod pret parakstu) visiem lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Atbildētājam 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas ir iespēja iesniegt šķīrējtiesā atsauksmi uz prasības pieteikumu. Atsauksmē atbildētājam jānorāda: 1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

Atsauksmei pievieno tik daudz atsauksmes un tai pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā prasītāju.
Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā un uz to attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.

22. Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā var pati pēc saviem ieskatiem noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot reglamenta noteikumus. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, šķīrējtiesa var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus. Pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa, ja uzskata to par lietderīgu, var lemt par šķīrējtiesas noteikto termiņu atjaunošanu to nokavējuma gadījumā.

23. Nepieciešamības gadījumā, pēc pušu vai savas iniciatīvas Šķīrējtiesas sastāvs var atlikt vai apturēt strīda izšķiršanu. Par strīda izšķiršanas atlikšanu vai apturēšanu tiek pieņemts lēmums. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

24. Šķīrējtiesā kā pamatveids ir rakstveida process. Ja puses neiesniedz atsauksmes vai rakstveida pierādījumus noteiktajā laikā, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Atsauksmes, vai rakstveida pierādījumu neiesniegšana nevar būt par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

25. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu tad, ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu. Ja kāds no mutvārdu procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Procesa dalībniekam, kuram nepieciešamas tulks, nē vēlāk, kā trīs dienas iepriekš paredzētās Šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz Šķīrējtiesai rakstisks iesniegums par tulka pieaicināšanu un maksājuma dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Šķīrējtiesas reglamenta un tā pielikumu noteiktajā kārtībā un apmērā. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad attiecīgais procesa dalībnieks ir iemaksājis Šķīrējtiesā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.

26. Ja kāda no pusēm, kas piedalās šķīrējtiesas procesā uzskata, ka ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

27. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Ziņas par Šķīrējtiesas procesu nepublicē un nesniedz personām, kas nav lietas dalībnieki.
Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

28. Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.

29. Ja puses neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

30. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

31. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

32. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 2 dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes. Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

33. Protokolā norāda:
1)     Šķīrējtiesas nosaukumu;
2)     lietas numuru;
3)     izskatīšanas vietu un datumu;
4)     puses;
5)     atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;
6)     šķīrējtiesnešu (šķīrējtiesnešus), sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;
7)     strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
8)     pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
9)     iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;
10)   šķīrējtiesnešu (šķīrējtiesneša) un sekretāra parakstus.

34. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši (šķīrējtiesnesis) un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

III. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI UN NOLĒMUMU IZPILDE

35. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.

36. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt. Pēc pušu pieprasījuma Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

37. Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā.
Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
3) ziņas par pusēm;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.
Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm. Rakstveida procesa gadījumā Šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

38. Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
3) 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu. Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

39. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.

40. Šķīrējtiesas nolēmumu paraksta šķīrējtiesneši (šķīrējtiesnesis). Parakstus uz nolēmumiem apliecina Šķīrējtiesas zīmogs.

41. Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Ja šķīrējtiesas nolēmumā nav noteikts termiņš tā labprātīgai izpildei, šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms 5 (piecu) dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

42. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši LR Civilprocesa likuma 66.nodaļas (533.-537.p.p.) noteikumiem. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

43. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

44. Tiesvedības dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību. Minētie arhīva dokumenti ir pieejami tikai pusēm un valsts pilnvarotām amatpersonām.

IV. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI

45. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti Šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.1 un, kas samaksājami iesniedzot prasību Šķīrējtiesā.

46. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs ar šķīrējtiesas lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītos apstākļus. Šķīrējtiesa, pēc prasītāja iesnieguma, var daļēji vai pilnībā atbrīvot prasītāju no šķīrējtiesas procesa izdevumiem un šķīrējtiesneša honorāra apmaksas.

47. Bez tam Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst maksa par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus Šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

48. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

49. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
1) izdevumi juridiskās palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā;
2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi - izdevumu faktiskajā apmērā.

50. Ja puses noslēdza izlīgumu un tajā nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc puses iesnieguma sadala Šķīrējtiesa.

51. Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, Šķīrējtiesas prezidijs pēc prasītāja iesnieguma var lemt par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra daļēju vai pilnīgu atmaksu.

V. ŠĶĪRĒJTIESAS DIBINĀTĀJS

52. Komersanta šķīrējtiesas dibinātājs ir Zvērināts juridiskās palīdzības birojs EIRO TEMĪDA, SIA, Reģ. Nr. 40003592270, juridiskā adrese: A.Čaka iela 83/85-6, Rīga, LV – 1011.

Komersanta šķīrējtiesas reglamenta
Pielikums Nr.1

Komersanta šķīrējtiesas tiesvedības maksa

Prasības summa	Tiesvedības maksa
Līdz 1 000 Ls	10% no summas, bet ne mazāk kā 50 Ls
No 1 001 līdz 5 000 Ls	100 Ls + 2,5% no summas, kas pārsniedz 1000 Ls
No 5 001 līdz 20 000 Ls	200 Ls + 1,6% no summas, kas pārsniedz 5000 Ls
No 20 001 līdz 100 000 Ls	440 Ls + 1% no summas, kas pārsniedz 20 000 Ls
No 100 001 līdz 500 000 Ls	1240 Ls + 0,3% no summas, kas pārsniedz 100 000 Ls
Vairāk par 500 000 Ls	2440 Ls + 0,05% no summas, kas pārsniedz 500 000 Ls
Nemantiskās prasībās	150 Ls

Atlīdzība par pasta izdevumiem 6 Ls apmērā maksājama pirms prasības pieteikuma iesniegšanas.

Pusei, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiemaksā šķīrējtiesai atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem 50 Ls apmērā.

Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītās tāmes.

Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītās tāmes.

Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanas izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem. Šķīrējtiesnešiem, kas tiek uzaicināti no ārvalstīm, apmaksājama arī parastā stundu likme par ceļā pavadīto laiku.

Komersanta šķīrējtiesas
tiesneša honorārs

Prasības summa	Viens šķīrējtiesnesis	Trīs šķīrējtiesneši
Līdz 1 000 Ls	50 Ls	30 Ls katram
No 1 001 līdz 5 000 Ls	70 Ls	50 Ls katram
No 5 001 līdz 20 000 Ls	100 Ls	65 Ls katram
No 20 001 līdz 100 000 Ls	150 Ls	100 Ls katram
No 100 001 līdz 500 000 Ls	300 Ls	200 Ls katram
Vairāk par 500 000 Ls	500 Ls	350 Ls katram
Nemantiskās prasībās	85 Ls	55 Ls katram

Komersanta šķīrējtiesas dibinātājs
Zvērināta juridiskās palīdzības biroja EIRO TEMĪDA, SIA
Valdes loceklis
Valdis Krisbergs